#12 dienas

Esmu aizvadījusi 12 skriešanas dienas. Katru rītu ceļos 5.00, uzvelku sporta tērpu un dodos izskriet kādu gabaliņu vēl pa naksnīgajām, tukšajām ielām, gar mājām, kuru tumšie logi atgādina, ka ārā ir nakts.

Vai ir kādās pārmaiņas?

Jā!!!!! :)

1. Beidzot man ir normāls miega režīms. Ja līdz šim vakarus bezsakarīgi nobumbulēju pie datora un naktī sāku mācīties, tad tagad jau ir manāms progress- dēļ agrajiem rītiem jāiet gulēt 22.00, citādi nākošajā dienā nāk miegs. Tāpēc mājasdarbi lielākoties tiek izdarīti vakarā, reizēm no rīta.

2. Veselības uzlabojumi. Ļoti priecājos par to, ka ķermenis ir atkal pieņēmis skriešanu- pēc Biķernieku pusmaratona slimoju visu laiku, praktiski pēc katra skrējiena. Ļoti neveiksmīga vasaras sezona bija, dēļ manas nevērības un nezināšanas.Bet no kļūdām mācos, tāpēc tagad, viss ir kārtībā. Pāris dienas gan sāpēja kājas pamatīgi, varbūt nedaudz pažēloju sevi, varēju skriet vairāk, bet par to pašlaik neuztraucos, noskrietie km nav mans pašmērķis šajā gadījumā. Arī motors strādā labāk.

3. Personības izmaiņas. Šis varētu būt ļoti subjektīvs vērtējums, bet domāju, ka ar skriešanu un faktam, ka jau 12 dienas spēju kaut ko konstanti darīt, ir nozīme. Vairāk cenšos darīt lietas uzreiz, neatstājot uz pēdējo brīdi, tas gan vēl pamatīgi klibo, bet mērķis ir sasniegt tādu stāvokli, kad viss tiek padarīts uzreiz (mājasdarbi, darbi, lietas). Tas arī ir viens no mērķiem, ko ceru sasniegt tuvākajā laikā.

Pamanīju arī, ka katru nedēļu man vienmēr uznāk enerģijas zudumi jeb manas mazās depresijas, kad viss ko darīju, bija bezjēdzīga sēdēšana pie datora un ēšana. Ja agrāk tās bija 2 dienas nedēļā (ārprāts), tad tagad jau ir diena vai pat pāris stundas. Skan tik bēdīgi un nožēlojami, ka sanāk izniekot laiku tādām vājībām un nejēdzībām, bet problēmu atzīšana un apzināšanās ir pirmais solis ceļā uz risinājumu.

Pirms sāku skriet, bija man apņemšanās apmeklēt vairāk jauniešu pasākumus , kas totāli ir izgāzusies, dēļ tā, ka 22.00 jāiet gulēt. Jo jauniešiem nez kāpēc patīk naktīs "tusēties." Nu patiesībā, iespringstu par to daļēji, jo nakts ballītes nav tā aktivitāte pēc kuras alkstu, bet apzinos, ka pilnībā no šī nebūtu vēlams izvairīties, ņemot vērā, ka apgrozos studentu vidū (tam es joprojām reizēm nespēju noticēt.). Aizpļāpājos par tēmu "Es un jaunieši."

Atzīšos, nelielā bedrē esmu ar visu skriešanu, jo neskrienu kā cerēts, biju plānojusi palielināt slodzi šonedēļ, bet dēļ kājām neriskēju palielināt slodzi, lai tas nebeigtos bezjēdzīgi bēdīgi. Pēdējās 3 dienas slikti guļu, nomoka dažādas domas (jo domāt esmu sākusi daudz vairāk), līdz ar to, naktīs pamostos. Kā rezultātā, ja lekcijas sākas vēlāk, paguļu pāris stundas (kuras būtu foršāk izmantot daudz interesantākā veidā). Atzīšos arī, ka pēdējos 2 rītus piecēlos pirms sešiem. Faktiski tas ir eksperimenta pārkāpums, bet es to gribēju to atklāt, jo kāda jēga izlikties labākam nekā esi. Attaisnojumu jau varētu atrast, bet priekš kam. Tas mani nedaudz apbēdina, bet šobrīd galvenais ir turpināt iesākto.

Vēl priekšā 18 dienas!